Jāatstrādā vakardienas sapulcē nosēdētais. Šausmas. Izgāju skriet, iesildīšanās kilometrs un pirmais intervāls, kad attopos, ka nav pulsa siksniņa. Pirmais intervāls ātrs, bet organisms galīgi aizmirsis, kas ir 300m, cik gari tie ir un ar kādu ātrumu jāskrien, lai izturētu. 3:22min/km ātrums 300m intervālā. Pēc tam miru nost. Aizgāju atpakaļ pēc siksniņas, tieši 1km un 300m un sāku visu no jauna.
Atsākt jau bija daudz grūtāk. Katrs intervāls kļuva arvien lēnāks, bet neviens nebija lēnāks par 4:30min/km. Lielākoties tikai nedaudz zem 4min/km. Atkal jautājums pie grūtībām – kāpēc sevi tā mocīt, bet nu jau zinu, ka tas retorisks jautājums un ātri aizmirsīsies.
Šo skrējienu atceros ar jaunu atklāsmi un salīdzinājumu intervālu skrējieniem. Šodien tie bija līdzīgi dzemdību kontrakcijām – zini, ka nāk intervāls, bet tam ir jāļaujas, jo tikai tā varēs iegūt labāko iespējamo rezultātu!
Informācija no Garmin:
Distance: 8.00km
Ilgums: 50:14
Pace: 6:17
Pulss: 156
Max pulss: 183