18.09.2017 Atsildīšanās pēc Valmieras maratona “pusītes”

Brīvā uzvarētāja, jau nākamajā dienā darbā. Milzonīgas lietusgāzes. Ēdot pusdienas kolēģi ar smīnu jautāja – nu ko, šodien arī skriesi? Es lepni teicu, nu nē. Šodien nē. Tāds laiks un vakar noskriets pusmaratons, šodien noteikti atpūtīšos. Še Tev bija. Vēlāk saņēmu no treneres uzdevumu – vajadzētu izskriet vismaz 3-5km. Pa tādu lietu? Un jau salīdzinoši vēsu laiku? Labi, ka man nav raksturīga viegla saaukstēšanās. Trenerei gribēju pajautāt vai viņa ir paskatījusies pa logu :D, bet vēlāk pamanīju Facebook ierakstu, ka sausa palikusi tikai matu gumija.

Esmu jau apguvusi, ka nākamajā dienā pēc smagiem treniņiem vai sacensībām, kaut nedaudz, bet ir vajadzīga aktīva izkustēšanās, recovery (atjaunošanās) skrējiens. Saņemos lēmumam skriet, pat kompāniju sarunāju! Fantastiski – sen nav skriets kompānijā. Vispār sāku sev atļaut lietas, ko vēlējos treniņa procesā, bet īsti nesanāca. Viena no tām bija skriešana kompānijā, kas bija reti, tāpēc šis ir īpaši. Un nedaudz dīvaini, jo parāda skrējēju neprātu izvēloties dienas, kad skriet. Man gan liekas, ka lielākā salā tomēr ir trakāk kā lietū skriet, pat tad, ja tas ir pirmais, vēsais, rudenīgais gāziens.

Skrējiens bija lēns. Sasilt neizdevās diezgan ilgi. Bija slapjš, likās par aukstu (t.i. jāizvēlās pareizās drēbes). Jaka, kas bija paredzēta pret slapjumu un vēju, ūdeni laida cauri, būs jāpadomā par citu jaku vai arī jāvelk tā, ko ziemā velku. Pagāja laiciņš līdz palika siltāk, tomēr šis lietus bija viens no retajiem, kurā skriet nebija patīkami. Draudzene tā čaloja kā viņai patīk skriet lietū, arī šodien. Paskatījos uz viņas virsjaku un sapratu, kas ir jāmaina, lai šādā laikā būtu patīkami skriet.

Skrējiena noslēgumā skrējām pa vietējiem mājas pagalmiem, ar bērnišķīgu laimi izbaudīju peļķes līdz potītēm vietās, kur to vispār nemēdz būt. Šeit parādījās viena man būtiska sajūta – brīvība. Gribas teikt – brīvības garša.

Man izdevās tādā lietū izvilkt vīru, lai nobildē mani lielā peļķē, sēdošu uz krēsla (krēsls stāvēja turpat maliņā, peļķē). Bildes ne tuvu nesanāca tik lieliskas kā sajūtas – mazo vēlmju piepildījums.

Informācija no Garmin:

Distance: 5.52km

Ilgums: 41:40

Pace: 7:33

Pulss: 141

Max pulss: 153

 

14.09.2017 vieglais 7km pulsā līdz 150

Kā jau pēdējā laikā ierasts, bieži nākas pāriet no skriešanas soļos pirmajā iesildīšanās kilometrā, tikai šoreiz pastaigu periods ar lēno skriešanu pēc pirmā km atzīmes ievelkas. Arī otrais un trešais kilometrs ir fantastiski lēns. Ceturtajā km pēkšņi “atveras” un sanāk pat daži km zem 6min/km. Pēc skrējiena atkal pārdomas par formu un to kāpēc pulss tā uzvedas. Vienīgā ideja ir par satraukumu, bet es to nejūtu. Iespējams, ka tas jau ir tik stiprs, ka organismam aizsardzība iestājusies, lai es nepārdegtu. Pie tā jāpalie, bet jūtos un esmu ļoti nogurusi. Sajūta, kas atgādina depresiju. Ceru, ka tas pāries.

Informācija no Garmin:

Distance: 7.00km

Ilgums: 50:39

Pace: 7:14

Pulss: 141

Max pulss: 158

 

08.09.2017 nākamās dienas atsildīšanās 5km

Nu ko, vēsture atkārtojas. Atkal sākot skriet, ir jāpāriet soļos. Tikai vienu reizi, bet tā kārtīgi, lai pulss kārtīgi nokrītas un skrienu tālāk. Šoreiz likās, ka pulss tik viegli nepielāgojās, tomēr vienu km zem 6min/km pulsā līdz 150 izdodas dabūt.

Atsildīšanās km pulss atjaunojās ļoti viegli, bet tomēr ne tik viegli kā iepriekšējā skrējienā.

Informācija no Garmin:

Distance: 5.0km

Ilgums: 33:25

Pace: 6:41

Pulss: 138

Max pulss: 156

03.09.2017 atskrējiens, atsildīšanās, 5km viegluma

Atskrējiens. Atsildīšanās. Nākamās dienas uzvaras skrējiens 5km (līdz 150) garumā. Skrējās ļoti viegli. Divi km pat bija zem 6min/km. Šķiet lielisks panākums 🙂

Iesildīšanās bija tāda jocīga (vienmēr pirmais un pēdējais km pulsā 125-135). Sākumā pulss vispār nekāpa, tad pēkšņi uzleca, nācās pāriet soļos vairākas reizes, lai noturētos pulsā līdz 135. Kad beidzot padevos un nospriedu, ka es nejūtu nogurumu, bet organisms nav atguvies. Noskaņojos uz lēnu skriešanu un tad pulkstenis sāka mani rāt, ka skrienu pārāk zemā pulsā (zem 135) un sapratu, ka vajadzēs normāli paātrināties.

Atsildīšanās kilometrā, pulss ļoti ātri atjaunojās. Kopumā skrējienam ļoti patīkama pēcgarša.

Informācija no Garmin:

Distance: 5.00km

Ilgums: 32:44

Pace: 6:33

Pulss: 137

Max pulss: 152

31.08.2017 piecītis

Mierīgais piecītis. Intervālu treniņi dod azartu un, ja treneres noteiktais maksimālais pulss ir 150, tad līdz tam arī jāturās (nav kā sākumā ap 140, ja nu pēkšņi uzkāps, tad dabūt lejā grūti). Šeit viss skaidrs, 5km ir īss gabals, bauda skatīties uz rezultātiem kā tie aug skrienot pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. To arī baudīju.

Skrienot piefiksēju, ka katru reizi, kad iedomājos par testa skrējienu 10km garumā, man pulss uzkāpj kaut kur augstāk kā pārējā laikā. Šis jautājums mani patiešām satrauc. Kā būs, kas notiks, ja nevarēšu noturēt 10km tempu zem 5:00min/km, tas tikai liecinās par to, ka man nespīd rezultāts pusmaratonā.

Kopumā parasts, mierīgs baudas skrējiens ar sasprindzinājumu radošām domām par testa skrējienu.

Informācija no Garmin:

Distance: 5.00km

Ilgums: 33:52

Pace: 6:47

Pulss: 140

Max pulss: 154