Gatavojoties šim adoptācijas koptreniņam Olimpiskā centra peldbaseinā – starp citu zinu, ka tur nesen bijis remonts un man ļoti patīk flīžu risinājums dušās – iegādājos peldkostīmu pie #TavsPirmaisTriatlons sadarbības partneriem LatSwim. Jau Facebook dalījos ar to, ka sen nebiju redzējusi tik ātru un es pat teiktu izcilu apkalpošanu. Turpat iegādājos arī saskaņotu peldcepuri. Jau pirms došanās uz koptreniņu, man ir skaidrs, ka peldēšana ir tā, kurā šoreiz būs jāieliek visvairāk darba. Tā mani visvairāk biedē.
Vispirms visi dalībnieki tiek sagaidīti ar sarakstiņu. Tieku atzīmēta un tālāk jāatbild uz jautājumu vai es peldu kraulā. Bez vilcināšanās atbildu, ka nē. Pamanu tādu kā līdzjūtības pilnu skatienu savā virzienā. Bija arī teksts, ko īsti neatceros, bet šķiet: “Nu neko. Mācīsimies.”. Šis jau mani baida, bet es jau saprotu, uz ko parakstos, ka viegli nebūs, bet esmu apņēmības pilna.
Tālāk paņemu aprocīti, man pasaka, ka būs jānopīkstina divās vietās – šeit un tur pa kreisi. Neko nenojaušot, jo šeit esmj pirmo reizi nopīkstinu aproci šeit un tur pa kreisi un dodos uz trešo stāvu. Tikai pēc treniņa sapratu, ka āra jaku un ielas apavus bija jāatstāj garderobē un šeit vajadzēja uzvilkt līdzpaņemtās čības. Atkal pieredze. Tā ir vērtība.
Uzkāpu uz trešo stāvu un laikam man patīk iet “pa kreizi” un neizlasot milzīgos uzrakstus uz durvīm (tikai personālam), iegāju iekšā un meklēju kur gan ir tās sieviešu ģērbtuves. Labi, ka izdevās ierasties laicīgi, jo nezināšana rada liekas darbības, kas aizņem laiku.
Tālāk ātri saģērbos, tikai pēc tam aizgāju uz dušām nomazgāties un izlasīju uzrakstu, ka no sākuma ir jānomazgājas ar ziepēm bez peldkostīma un tikai tad jādodas uz peldbaseinu. Šo atļāvos ignorēt, jo tieši pirms izbraukšanas biju nomazgājusies, jo pirms tam bija sanācis pamīties Veloergonometrijas pārbaudē un manāmi iesvīst, bez iespējas nomazgāties. Tālāk pārbaudījums bija atrast pašu baseinu un izdomāt ko darīt ar čībiņām 😀 Tām redzēju, ka ir izveidoti plauktiņi kā krāsainas bišu šūnas. Ļoti estētiski baudāms jaunais baseins. Tur atstāju savas čībiņas, lai arī citu reizi ņemšu līdz baseina malai un šūnā varētu atstāt savu dvieli, lai tajā ietītos uzreiz pēc peldes. Tas būtu bijis patīkami.
Ieva atnesa savas peldbrilles, ko atļāva vēlāk paturēt. Priecājos, ka arī tās vēl nebija jāpērk, bet ļoti palīdzēja, jo sākumā lietot nemācēju, viņas svīda ciet, tāpēc ņēmu nost un aizmirsu uzlikt. Vēlāk piešāvos un atcerējos. Peldot bija dažādi vingrinājumi. Viss ir ļoti jauns priekš manis, nav īstas izpratnes par pamatlietām. Spēka 25m baseina garumam īsti nepietiek. Visu laiku, kāts atsitās pret manām kājām un atvainojās. Tas bija visbiežāk. Sākumā biju apņēmības pilna un teicu sev, ka zināju, ka tas būs grūti. Tas, ja tagad esmu vājākā, nenozīmē, ka arī pieveicot mazo triatlona distanci būšu pēdēja no visiem programmas dalībniekiem. Es sevi pazīstu, ja apņemos, tad cīnos un daru. Sākums visur ir grūts, galvenais ir darīt. Šos zelta vārdus man tētis teica visu dzīvi, bet tos sapratu tikai 34 gadu vecumā, kad sāku regulāri skriet. Vēl vairāk, laikam tad, kad man treniņu plānā bija iekļauti vingrojumi. Baseinā darīju visu lēnām un vairāk vai mazāk savā ritmā, ne visu saprotot, bet darot maksimālo no tā, ko varēju.
Izkāpjot no baseina un saprotot, ka nodarbība ir beigusies, man iestājās tāda viegla pania. Meklēju Ievu, jo viņa ir lieliska peldētāja. Domāju ielīst blakus celiņā un patrenēties, bet tā arī īsti nesaprotu, kas īsti ir jādara un tas radīja izmisumu. Ko man tagad darīt! Vēl jo vairāk Ieva negrasījās vairs kāpt ūdenī, piedāvāja iedzert tēju. Viņa laikam pamanīja manu tā brīža izmisumu, tāpat kā pirms iekāpšanas baseinā. Laikam tad izskatījos nobijusies.
Vēl baseinā kārtējo reizi piedzīvojums ar gredzenu. Arī baseinā viņš sāka krist nost no pirksta un pēc šī incidenta sapratu, ka tas man ir jānoņem, savādāk nevaru koncentrēties uz peldēšanu, bet uz gredzena noturēšanu pirkstā. Trakums. Varbūt kāds var ieteikt juvilieri, lai samazinātu izmēru gredzenam. Izskatās līdzīgs klasiskajiem laulību gredzeniem, tikai nedaudz platāks.
Labi, ka ģērbjoties sastādīju īso plānu. Iešu YouTube un skatīšos video swiming for beginners. Mēģināšu sestdien Siguldas baseinā apgūt praktiski redzēto un visu neskaidro jautāt Ievai. Sestdien mums ir plānā doties uz Outdoor Club koptreniņu Siguldā, pēc kura doties uz Siguldas baseinu.
Vēlāk dzerot tēju ar Ievu un Andri, domājām par mājām tuvākajiem baseiniem un iespējamajiem peldēšanas treneriem, izmaksām un visu pārējo. Tajā brīdī pateicu skaļi to, ko iedomājos arī baseinā – ja 15 dalībniekus izvēlētos pēc tā, kam tiešām ir vajadzīga liela palīdzība, lai vispār varētu startēt triatlonā, tad man vajadzētu būt starp 15 izvēlētajiem. Tomēr priecājos, ka neesmu šādās komisijās, kur ir jāizvēlas kādi izredzētie. Tagad ir reālāks priekšstats par darba apjomu, kas ir jāiegulda peldēšanā un būs jāiemīl ūdens un baseini.
Ir tāda neliela grūtsirdība kā ar to tikšu galā, bet pats fantastiskākais, ka nav jautājuma vai es piedalīšos triatlonā? Pat par to vai es piedalīšos Rīgas triatlonā šā gada augustā. Es piedalīšos. Kaut vai pēdējā, bet es tur būšu. Vēl man nav skaidrs, kas un cik daudz ir jāapgūst MIX zonās un velo. Laikam tomēr nepirkšu jaunu velo, bet ņemšu tēta veco velosipēdu un, izmantojot partneru sniegtās atlaides, saremontēšu un startēšu ar to. Tāpat ķivere maksās daudz un, ja vēl speciālie apavi jāpērk, tad pavisam sarežģīti, jo nekā no tā man nav.
Zemāk organizatoru Latvian Triathlon Federation/ Latvijas Triatlona federācija uzņemtais video no treniņa.
Zane sporto 