Vakar izbaudīju, ka nav jāskrien. Lieliska sajūta. Šoreiz pirms izskriešanas bija jāpavada mamma. Šķiet, ka laiks pēc darba ir saplānots pa sekundēm, jo neplānota, lēna mammas pavadīšana, rada satraukumu, jo vēl tik daudz jāizdara, bet vakars iestājās tik drīz.
Kad kartupeļi uzlikti vārīties, instrukcijas vīram par to noņemšanu iedotas, mamma pavadīta, beidzot varu doties savā grūtajā intervālu treniņā. Šodien 300/300*10. BIja grūti saņemties, likās, ka mans organisms nav gatavs skriet ātri. …bet kurš gan ir svarīgāks viņš (organisms) vai es? Mums ir savstarpēja sadarbība. Man ir mērķis un bez organisma to sasniegt nevarētu, bet organismam ir vajadzīga veselība, bet kustībām svaigā gaisā to nodrošināt būs grūti, tāpēc nedaru viņam pāri, bet lieku kustēties. Lieku palīdzēt sasniegt mērķi.
Skrējās viegli, salīdzinot ar piektdienu, šoreiz organisms bija saglabājis ātrumu atmiņā. Mēs vairs nemēģinājām skrējienu iesākt ar 2:40min/km, bet kaut kur ap 4:00min/km turējās. Piespiesties lika tas, ka katru intervālu gribēju dabūt zem 4:00min/km, tomēr viens bija 4:12min/km un vairāk bija virs 4:00min/km.
Informācija no Garmin:
Distance: 8.00km
Ilgums: 49:22
Pace: 6:10
Pulss: 154
Max pulss: 181
Zane sporto 